Kvieši
Pārsteigumi un cenu rekordi turpina krist. Ja iepriekšējā apskatā minējām, ka 2021.gada kviešu cenas noteicošie faktori visvairāk būs saistīti ar ziemāju pārziemošanu, tad šobrīd nākas secināt, ka tirgu virza arvien jauni faktori.
25.02.2021 tika sasniegts turpat augstākais līdzšinējais Matif DEC21 līmenis: 203.50 Eur/t. Šo cenu lēcienu var skaidrot ar sekojošiem faktoriem:
- Stabili augsts kviešu, miežu un kukurūzas pieprasījums importētāju valstīs;
- Aukstuma vilnis plašajos kviešu ziemāju sējumos ASV, Krievijā un Ukrainā;
- Krievijas un Ukrainas eksporta kvotas apvienojumā ar jauniem izvedmuitas tarifiem;
- Ķīnas visaptverošo graudaugu rezervju atjaunošana, kā arī cūku ganāmpulka atjaunošanās pēc lielajiem cūku mēra postījumiem 2020. gadā;
- Dažādu investīciju fondu iesaiste izejvielu tirgos, veicinot būtiskas un dažkārt neizskaidrojamas cenu svārstības.
Pieprasījums, piedāvājums un krājumi
Kā zemāk attēlā redzams, jaunākie USDA aprēķini liecina par 2020. gada pieprasījuma un piedāvājuma izlīdzināšanos.
Saražoto kviešu apjoms pasaulē ir palielinājies līdz rekordaugstam līmenim - 773 miljoni tonnu. Tomēr arī globālais patēriņš ir attiecīgi palielinājies par aptuveni 10 miljoniem tonnu, sasniedzot 769 miljonu atzīmi. Šāds patēriņa pieaugums galvenokārt ir skaidrojams ar Ķīnas lielo pieprasījumu. Turklāt, kukurūzas cena Ķīnas iekšējā tirgū turpina kāpt, tādējādi veicinot lielāku kviešu izmantošanu lopbarības vajadzībām.
Šīs likumsakarības atbalsojas arī DEC21 pēdējo divu gadu biržas tendencēs (att. zemāk).
Laikapstākļi un ziemāju stāvoklis
Kopš janvāra sākuma laikapstākļus Eiropā raksturoja trīs aukstuma viļņi. Pirmais – janvāra sākumā, galvenokārt skāra Britu salas un dienvidrietumu Eiropu. Otrais, kas ilga vien divas dienas, sākot no 18. janvāra, skāra Poliju un Baltijas valstis. Savukārt trešais, kas ilga nedēļu, no 7. līdz 15. februārim, izteikti skāra lielāku ģeogrāfisko areālu: sākot no Ziemeļeiropas, Polijas ziemeļiem, Vācijas, Francijas ziemeļu daļas un Beniluksa valstīm. Vienu dienu spēcīgais sals skāra arī Ungāriju, Eiropas dienvidaustrumus un Turciju. Vairāki reģioni piedzīvoja vienu no lielākajiem aukstuma viļņiem 50 gadu laikā. Neskatoties uz visu augšminēto, šie aukstuma viļņi praktiski neatstāja nekādu ietekmi uz ziemāju kultūrām, jo lielāko daļu apsēto platību sedza prāva sniega sega. Vienīgie reģioni, kuru sals izraisījis kaut cik vērā ņemamus bojājumus ir Vācijas rietumu daļa, Francijas austrumi, Ungārija, Austrumeiropas dienvidu daļa un Turcija.
Kā jau minējām iepriekšējā pārskatā, 2021. gada Eiropas sējuma platības un ražas rādītāji Eiropā solās būt augstāki nekā 2020. gadā. Arī ASV analītiķi šogad paredz sējumu platību pieaugumu (att. zemāk).
Pēdējās nedēļas laikā būtiski samazinājās ASV eksporta rādītāji, kas 25. februāra pēcpusdienā izraisīja strauju cenas kritumu kviešu biržās.
Vai šī cenas kustībai ir vienreizēja parādība vai tā iezīmē ilgtermiņa tendenci?
IGC analītiķi paredz, ka nākamā kviešu kopraža pasaulē varētu sasniegt 790 miljons tonnu līmeni, kas salīdzinājumā ar 2020. gadā sasniegto rekordaugsto 773 miljons tonnu līmeni, atkal ir būtisks kāpums. Protams, reālo ainu uz lauka redzēsim tuvāko nedēļu laikā, kad cenas attiecīgi reaģēs uz ziemāju stāvokli Eiropā, ASV un Melnās jūras reģiona valstīs. Nākamais atskaites punkts, kas skaidrāk parādīs cenas virzības vektoru, būs saistīts ar vasarāju sējas apstākļiem.
Iestājoties pavasarim un redzot, ka sējumu stāvoklis visticamāk varētu labs lielākajā pasaules daļā, paredzama cenu korekcija uz leju. Tādēļ Baltic Agro komanda aicina sekot līdzi informācijai, sadalīt riskus un fiksēt ražu pakāpeniski.
Rapsis
Ja skatāmies rapša biržas dinamiku, redzam, ka arī šeit cenas ir sasniegušas augstāko līmeni pēdējo 7 gadu laikā.
Eļļas augu tirgū saglabājas nepastāvīgums [ būtiskas cenas svārstības ], kas saistīta ar palmu, rapša un sojas pupu augsto pieprasījumu. Tā rezultātā rapša augstākā biržas cena NOV21 atsaucei tika sasniegta 25.02.2021, proti 426.25 Eur/t. Galvenie iemesli:
- Noturīgais pieprasījums rapsim un tiešajiem aizstājproduktiem (soja, palmu eļļa, saulespuķu sēklas, u.c.)
- Ķīnas nerimstošie sojas iepirkumi;
- Ilgstošās lietavas Dienvidamerikā, kas jau vairāk nedēļas neļauj laikā novākt jauno sojas ražu;
- Naftas cenu kāpums;
Pieprasījums, piedāvājums un krājumi
Jaunākajā USDA ziņojumā redzams pasaules sojas krājumu samazinājums par aptuveni 1 miljonu tonnu (galvenokārt ASV). Tas jau ir piektais gads pēc kārtas, kad krājumi ASV samazinās, sasniedzot 3,3 miljonus tonnu (zemākais līmenis kopš 2013./2014. tirdzniecības gada), kas tiek skaidrots ar ļoti noturīgu pieprasījumu, ko pamatā nodrošina Ķīna. Arī Kanādas bilancē būs redzami ierobežoti krājumi. Tas varētu pamudināt Kanādas lauksaimniekus pavasarī palielināt rapša platību. Turklāt, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, paredzams lielāks Ukrainas rapša sējumu apjoms, kas varētu līdzsvarot turpmāko rapša cenas kustību.
Laikapstākļi un ziemāju stāvoklis
Šobrīd nav pamata uztraukumam par ziemas rapša sējumu stāvokli pasaulē. Paredzams, ka turpmāko rapša cenas virzību varētu noteikt vasaras rapša sēja.
Tomēr jāņem vērā, ka Brazīlijā, Mato Grosso reģionā, lietusgāzes joprojām kavē sojas ražas novākšanas darbus. Februāra beigu dati liecina, ka šobrīd novākti vien 15% ražas. Parasti, pieturoties normāliem laikapstākļiem, līdz februāra beigām novāc aptuveni 30% no kopējā ražas apjoma. Tomēr, neskatoties uz visu augšminēto, jaunākās analītiķu aplēses paredz, ka Brazīlijā sojas kopražas apjoms šogad varētu būt ap 133 miljoniem tonnu.
Naftas cenas
Kā zināms, naftas cenas ir viens no galvenajiem rapša cenu katalizatoriem. Februāra beigās jēlnafta WTI pakāpās līdz aptuveni 63 USD/b atzīmei. Pēc šī cenu pieauguma OPEC un citas naftas produktu ražotājvalstis visticamāk varētu vienoties par to, ka nepieciešams atvieglot ražošanas kvotas, lai stabilizētu naftas cenas. Sekosim līdzi tam, kā šis faktors ietekmēs rapša cenu.
