Melase ir viskozs blakusprodukts , kas paliek pāri pēc cukura kristalizācijas un ūdens izdalīšanas no cukurbiešu ekstrakta. Melase satur 75% sausnas, kurā 80-85% ir cukuri - 45-47%, 8-10% - sārmainu pelnu, bet 8.2% - proteīna. Pelnvielās ir augsts kālija saturs - 6.07%, mazāk kalcija - 0.17%, fosfora - 0.03%, un nātrija 1.48%. Cukurs un sāļi kairina zarnu gļotādu, tāpēc, izēdinot melasi lielākās devās, tā izraisa caureju

Sojas spraukumi ir sojas pupiņu pārstrādes blakusprodukts, kas iegūts izspiežot eļļu no mizotām sojas pupiņām, vai arī atdalot eļļu ar šķīdinātāju palīdzību. Sojas spraukumi (rauši) ļoti plaši tiek izmantoti ēdināšanā – cūkām, putniem, liellopiem. Sojas spraukumi ir viens no vispilnvērtīgākajiem un visplašāk izmantotajiem eļļas augu pārstrādes galaproduktiem. Kopproteīna līmenis sojas spraukumos svārstās no 41–54% Sojas spraukumi bagāti ar aminoskābēm lizīnu, metionīnu.

Rapša spraukumus iegūst no rapša sēklām, atdalot eļļu ar šķīdinātāju palīdzību. Kā rauši, tā spraukumi ir bagāti ar bioloģiski pilnvērtīgām olbaltumvielām (30-45% proteīna) Rapša sēklās nedrīkst būt erukskābe un glikozinolāti, kas ievērojami ietekmē gan piena tauku kvalitāti, gan lopbarības apēdamību. Šo nevēlamo vielu klātbūtne atkarīga gan no rapša šķirnes un ataudzējuma, gan no izmantotās agrotehnikas. Rapša pārstrādes blakusprodukti – spraukumi, rauši ir ekonomiski izdevīgs un vērtīgs barības devu elements daudzām dzīvnieku grupām.

Cukurbiešu graizījumi ir cukurbiešu pārstrādes blakusprodukts. Enerģētiski līdzīgs miežiem, bet ar zemu olbaltumvielu daudzumu (7-8%). Palīdz samazināt viegli fermentējamo ogļhidrātu, īpaši, cietes īpatsvaru barības devā, tajā pašā laikā saglabājot barības devā augstu enerģijas saturu. Lielāko daļu graizījumu sausnas veido pektīnvielas. Lai gan graizījumos NDF % saturs ir pietiekami augsts (59.2% sausnā), to uzskata par viegli fermentējamu kokšķiedru. Piemērota sastāvdaļa barības maisījumu gatavošanai atgremotājiem, zirgiem, sivēnmātēm.

Klijas ir graudu malšanas blakusprodukts, kas satur graudu apvalkus ar miltu piemaisījumu un graudu dīglīšus. Atkarībā no malšanas paņēmiena, izšķir rupja un smalka maluma klijas. Klijas ir bagātas ar proteīnu (14% -16.5%), taukiem un atsevišķām minerālvielām, īpaši, fosforu. Vērtīgākās ir kviešu un rudzu klijas. Plaši izmanto kā barības sastāvdaļu lopbarības ražošanas uzņēmumos, kā arī barības maisījumu gatavošanai zemnieku saimniecībās dažādu sugu dzīvniekiem.

Saulespuķu spraukumus iegūst no saulespuķu sēklām, atdalot tajās esošo eļļu ar šķīdinātāju palīdzību. Kā rauši, tā spraukumi ir bagāti ar bioloģiski pilnvērtīgām olbaltumvielām (32-38% proteīna) un to enerģētiskā vērtība līdzinās graudiem. Saulespuķu rauši ir saulespuķu sēklu pārstrādes blakusprodukts, kas iegūts izspiežot eļļu no mizotām vai daļēji mizotām (lobītām) saulespuķu sēklām. Parasti saulespuķu raušos ir par 0,3-0,7% augstāks tauku līmenis, nekā spraukumos. Saulespuķu raušu un spraukumu barības vielu vērtība lielā mērā atkarīga no sēklu čaumalu atdalīšanas pakāpes, eļļas satura sēklās, kā arī no tās atdalīšanas pakāpes un apstrādes laikā izmantotās tehnoloģijas. Salīdzinot ar pārējo eļļas augu raušiem un spraukumiem, saulespuķu pārstrādes blakusproduktiem raksturīgs augstāks kokšķiedras līmenis, savukārt zemāks enerģijas un proteīna līmenis. Sastāvā mazāk lizīna, bet salīdzinoši vairāk metionīna. Plaši izmanto nobarojamo gaļas liellopu ēdināšanā, slaucamo govju, putnu barības devu papildināšanai ar olbaltumvielām.

Kukurūzas graudi (malti) ir augstvērtīgs, ar enerģiju piesātināts barības līdzeklis. Kukurūzā daudz ogļhidrātu (ciete) un tauku, bet zems tajā ir kokšķiedras saturs. Šo īpašību dēļ kukurūza ir ļoti labi sagremojama. Tā ir piemērota visu sugu lauksaimniecības dzīvnieku un putnu ēdināšanai, un plaši tiek izmantota dažādu barības maisījumu gatavošanā. Kukurūzas proteīns satur maz lizīna un triptofāna. Dzeltenie kukurūzas graudi satur karotenoīdus, kas piedod olu dzeltenumam spilgtāku nokrāsu, bet broileru kautķermeņu ādai - dzeltenu krāsu. Labi sabalansētos barības maisījumos kukurūza var būt pat vienīgais graudu barības komponents, ja tiek novērsti tās trūkumi limitējošo aminoskābju un vitamīnu ziņā. Izēdinot kukurūzu neatbilstoši produktivitātes līmenim tiek veicināta tauku izgulsnēšanās (it sevišķi slaucamām govīm). Maksimālais dienā izēdināmais daudzums vienam dzīvniekam ir atkarīgs no sugas, vecuma, produktivitātes un no pārējo barības līdzekļu kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem.